Pakiaka: Tohu Kēmu
REO MĀORI (PĀNUITIA NGĀ TOHU REO PĀKEHĀ KI KONEI)
1-8 NGĀ KAI TĀKARO | 10-30 MENETI | 6+ NGĀ TAU
KIA TŪPATO! Matepā rāoa — he wāhanga iti kei roto.
He kēmu kupu reo Māori a Pakiaka, he ngahau, he akoranga hoki kei roto e akiaki ana i ngā kaitākaro ki te whakapakari ake i ō rātou mōhiotanga ki ngā kupu Māori. He kēmu tere a Pakiaka – ko te whāinga, kia oti tuatahi tō pangakupu i a koe, engari e riro ai i a koe ngā piro katoa e taea ana, me tika. He maha anō ngā wero, me ngā ara tākaro rerekē hei whiringa mā ngā kaitākaro i runga i te momo kēmu e pīrangitia ana.
NGĀ WHAKARITENGA
- Whakatakotoria ngā paparākau 120 ki waenganui, ko ngā mata ki raro. Me whai tētahi wāhi papatahi, ā, me nui te wāhi kia hanga ai ngā kaitākaro i ā rātau ake pangakupu.
- Ka tīkina ētahi paparākau e te katoa mai i te pūkei kei waenganui, ā, ka whakatakotoria ki mua i a rātou, ko ngā mata ki raro. Kei te āhua o te tokomaha o ngā kaitākaro te maha o ngā paparākau ka tīkina e ia kaitākaro:
2-3 ngā tāngata: kia 15 ngā paparākau mā ia kaitākaro
4-6 ngā tāngata: kia 10 ngā paparākau mā ia kaitākaro
NGĀ TIKANGA TĀKARO
Ko te whāinga: Kia tuatahi koe ki te whakamahi i ō paparākau katoa.
- Kia rite te katoa, mā te pōtiki e tīmata te kēmu ki te karanga, “KARAWHIUA!” Kātahi ka huri te katoa i ā rātou ake paparākau, ā, ka tīmata ki te hanga i ā rātau ake pangakupu.
- Kia huapae, kia poutū rānei te takoto o ngā kupu, tīmata ana i te taha mauī, ka rere whakamatau, i runga rānei, ka heke whakararo. E wātea kau ana ngā kaitākaro ki te whakarerekē i ā rātou ake kupu. Ka mahi takitahi ia tangata i tāna ake pangakupu.
- Kia oti i te kaitākaro āna paparākau katoa te whakamahi tika i tāna pangakupu, me karanga ia, “KIA RUA!”, ā, me tango e ia kaitakaro kia rua ngā paparākau mai i te pūkei hei tāpiri atu ki ngā mea kei a rātou, me pēnei hoki te tangata nāna i karanga “KIA RUA!”.
- E wātea ana ngā kaitākaro ki te whakahoki atu i tētahi paparākau kūrakuraku ki te pūkei kei waenganui (ko ngā mata ki raro), engari ko te utu, me tango e ia kia toru anō ngā paparākau. Ka pānuitia tēnei e te kaitākaro mā te karanga atu “WHAKAWHITI!”. Kāore tēnei e pā ki ētahi atu kaitākaro. Kia rua anake ngā whakawhitinga paparākau a ia kaitākaro.
- Ka mutu te kēmu kia iti ake ngā paparākau i te pūkei i ngā kaitākaro (hei tauira, mēnā e rua noa ngā paparākau e toe ana mā te tokotoru). Kia pēnei, ka karangatia e te kaitākaro tuatahi kāore āna paparākau, “KĀTI!”, ā, ka whakawhiwhia ia ki ngā piro 10 i te mea i mutu tuatahi ia.
NGĀ PIRO
- Ināianei, ka tirohia e ngā kaitākaro ngā pangakupu a ētahi atu mō te tūpono e hē ana ētahi kupu (tirohia te wāhanga ‘He kupu whai tikanga’ e kite ai koe i ngā momo kupu kāore e whakaaetia ana). Mēnā kāore e whakaaetia ana ētahi kupu, kāore aua kupu e whai piro.
- E kitea ai te tapeke, ka tatauhia e ngā kaitākaro ngā piro mai i ngā kupu huapae me ngā kupu poutū kei ā rātou pangakupu. Ka tatauhia ngā piro mā te pūrua i te nui o ngā pū kei ia kupu (hei tauira, ko te pūrua o te kupu e whā ōna pū, ko te 16 piro). Tirohia te tauira kua takoto i konei kia mōhio ai koe ki te tatau i tō pangakupu.
- Ko te kaitākaro kei a ia te tapeke nui katoa te toa, ā, ko ia te RANGATIRA o te tērā huringa.
HE TAUIRA PANGAKUPU
HE TAUIRA TATAU
|
māori |
= |
25piro |
(52) |
|
ora |
= |
9piro |
(32) |
|
nga* |
= |
0piro |
(kei te hē) |
|
tūru |
= |
16piro |
(42) |
|
mauri |
= |
25piro |
(52) |
|
rangatira |
= |
64piro** |
(82) |
|
|
= |
10piro |
(i mutu tuatahi) |
|
TAPEKE |
= |
149piro |
|
*kei te ngaro te tohutō i runga i te ‘a’ i te kupu ‘nga’
**kua hapa tēnei nama i roto i ētehi o ngā pukatohu kēmu
|
2 pū |
4 piro |
|
3 pū |
9 piro |
|
4 pū |
16 piro |
|
5 pū |
25 piro |
|
6 pū |
36 piro |
|
7 pū |
49 piro |
|
8 pū |
64 piro |
|
9 pū |
81 piro |
|
10 pū |
100 piro |
|
11 pū |
121 piro |
|
12 pū |
144 piro |
HE KUPU WHAI TIKANGA
- He paparākau wātea te ‘paparākau tiki’ ka whakakapi i tētahi atu pū.
- E whakaaetia ana te whakamahi i te papakupu Māori i ngā wā katoa kia kite ai koe mēnā e tika ana tō kupu.
- E tika ai te kupu, me tika te whakamahi i ngā tohutō.
- E whakaaetia ana ngā kupu ā-iwi mēnā ka whakaae ngā kaitākaro katoa ki te kupu (hei tauira, wēnei, ēnei rānei, ngaa, ngā rānei)
- Kāore ngā kaitākaro e āhei ki te whakamahi i ngā kupu kua hangaia ki ngā kupu maha (hei tauira, ehara a ‘ata mārie’ i te kupu kotahi, engari ko te kupu ‘ata’ me te kupu ‘mārie’ ka taea ērā te whakamahi hei kupu motuhake i tō pangakupu).
- Ka āhei ngā kaitākaro ki te whakamahi i te paparākau ‘w’ me te ‘h’ hei hanga i te pū ‘wh’.
HE WERO ANŌ
Ki te pīrangi koe kia whēuaua ake te kēmu ki te hunga e kaha mōhio ana ki te kōrero Māori, me whai pea ētahi o ngā ture e whai ake nei:
- Tangohia atu ngā ‘paparākau tiki’.
- Whai muri i te karanga tuatahi a tētahi kaitākaro i te “KĀTI!”, ka wātea e ētahi atu kaitākaro ki te wero i a ia kia whakamārama mai ia i te tikanga o ia kupu i tāna pangakupu (me te kore e whakamahi i te papakupu). Ki te kore ia e homai i te whakautu tika, kāore tērā kupu e whai piro.
- Whakakorea te kōwhiringa ki te whakamahi i te “WHAKAWHITI”.
NGĀ ARA TĀKARO REREKĒ
Waka Ama
Ko te tere te tino aronga i tēnei ara tākaro! Karekau he take mō te tatau i ngā piro. Ko te tangata tuatahi kia mutu ko ia te RANGATIRA o te huringa rā. Heoi anō, ki te kitea e tētahi atu kaitākaro he kupu e hapa ana, e hē ana rānei, me whakahoki e te kaitākaro rā āna paparākau katoa ki te pūkei kei waenganui, ā, ka tākaro tonu te toenga o nga kaitākaro kia puta rā anō he RANGATIRA hou.
Takirua
Mā te rōpū nui tēnei ara tākaro. Ka mahi takirua ngā kaitākaro i te pangakupu kotahi, e tākaro ana ki ētahi atu takirua. Mā tēnei e tere ake ai te kēmu, engari anō ngā hinengaro e rua, i te hinengaro kotahi!
Kai Kōhua
I tēnei ara tākaro, ka āta wehea ngā paparākau katoa ki ngā kaitākaro, ko ngā mata ki raro. Kātahi ka tīmata ngā kaitākaro ki te tākaro i te kēmu, engari kāore e whai wāhi mai te “KIA RUA!” me te “WHAKAWHITI!”. Ko te kaitākaro tuatahi ka oti i a ia āna paparākau katoa te whakamahi, me karanga “KĀTI!” kātahi ka tatauhia ngā piro kia kitea ai ko wai te RANGATIRA o taua huringa. Mēnā ka mutu te kēmu he haupārua, ka whiwhi te kaitākaro he iti ake āna paparākau i ā ētahi atu i ngā piro..
Kai Kōhua
This is a one player version of Pakiaka. Place all tiles down on the centre of the table. Take 15 tiles and proceed to play the game. Only “KIA RUA” when needed. Try to beat your own best time in using all 120 tiles. This is a good way to hone your reo Māori knowledge.
